Cilvēku ikdiena, saslimstot ar cukura diabētu, būtiski mainās. Lai gan ikdienā diabēta uzraudzība ir paša cilvēka ziņā, līdzcilvēki var spēlēt nozīmīgu lomu, sniedzot emocionālu un praktisku atbalstu, kā arī izrādot izpratni un empātiju.
Šie 10 padomi, kas balstīti uz atzītā diabēta psihologa Viljama Polonska izstrādāto “Diabēta etiķeti cilvēkiem bez diabēta,” palīdzēs līdzcilvēkiem labāk izprast diabēta izaicinājumus un uzlabot saziņu ar tuviniekiem, kas sadzīvo ar šo slimību.
Izlasiet un uzziniet, kā radīt atbalstošu vidi, kas palīdzētu cilvēkiem ar diabētu dzīvot pilnvērtīgu un harmonisku dzīvi.
1. Nedodiet padomus par pārtiku vai citiem diabēta aspektiem, ja vien jums tas nav lūgts. Tas var šķist pareizi, bet sniegt padomu par personas personīgajiem ieradumiem, īpaši, ja neviens jums to nav prasījis, nav laba ideja. Turklāt plaši izplatītais uzskats, ka "cilvēkiem ar cukura diabētu vienkārši jāpārtrauc ēst cukuru", ir novecojis un pat nepareizs.
2. Apzinieties un pieņemiet, ka diabēts ir smags darbs. Cukura diabēta uzraudzība ir kā darbs, kuru jūs nepieradīsiet darīt, nevēlaties darīt, bet tajā pašā laikā nevarat atmest. Tas sastāv no pastāvīgas domāšanas par to, ko, kad un cik daudz ēst, vienlaikus ņemot vērā fizisko aktivitāti, stresu un citu faktoru ietekmi. Un arī neaizmirst uzraudzīt glikozes līmeni asinīs. Un tā katru dienu!
3. Nestāstiet šausmu stāstus par to, ko dzirdējāt par kādu, kam ir cukura diabēts, kam amputēta kāja, un nebaidiet par diabēta komplikācijām. Dzīvot ar cukura diabētu ir pietiekami biedējoši, un šādi stāsti nemaz nav iedvesmojoši! Turklāt tāpat nav noderīgi.
4. Mudiniet un motivējiet cilvēkus ar diabētu kopā vingrot, ēst veselīgi un atteikties no kaitīgiem ieradumiem.
5. Nereāģējiet ar šausmām, redzot glikozes mērīšanu vai insulīna injekcijas – tas ir nepieciešams diabēta kontrolei.
6. Jautājiet, kā varat palīdzēt, jo katram cilvēkam var būt dažādas vajadzības.
7. Nesakiet – diabēts nav nekas nopietns! Jo tā ir smaga slimība, kas prasa ikdienas uzmanību.
8. Cieniet personas ar diabētu lēmumus par savu uzturu un ārstēšanu.
9. Neizsakiet piezīmes par glikozes līmeni, neprasot atļauju – tas var būt personīgi aizskaroši.
10. Mīliet un atbalstiet savus tuviniekus – viņiem jāzina, ka esat vienmēr gatavi palīdzēt.
Pamatproblēma bieži ir komunikācijas trūkums. Tāpēc ir svarīgi runāt par problēmām un jūtām, lai izvairītos no nesaprašanās un aizvainojuma.
Raksts tapis “Biedrības “Latvijas Diabēta federācija” kapacitātes stiprināšana" projekta ietvaros