top of page

UZMANĪBU – KLĀT GRIPAS EPIDĒMIJA!


Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas.

Vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņojis par gripas epidēmijas sākumu no 2019. gada 15. janvāra. Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro

Gripas pazīmes

Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās parādās pēc 48 - 72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām. Slimības sākums ir pēkšņs  – drebuļi, augsta temperatūra, stipras muskuļu sāpes, galvas sāpes, sāpes acu ābolos. Uz šī fona sākas katarālas parādības - aizlikts deguns bez iesnām, kasīšanas sajūta rīklē un sauss mokošs klepus. 

Ierosinātājs

Gripas ierosinātājs ir gripas vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu.  Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citā kombinācijā. Vīrusam, nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas jo ātrāk izveidojas imunitāte.

Gripas vīrusam ir 3 tipi – A, B un C. Epidēmijas un pandēmijas izraisa A un B vīrusa tipi.  

Inficēšanās

Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Vislielākais inficēšanās risks ir atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējoties ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti utt., pieskaroties dažādiem priekšmetiem, t.sk. sabiedriskajās vietās, kurus ar nemazgātām rokām izmantoja slims cilvēks, piemērām, atbalsta stieņi vai sēdekļu rokturi sabiedriskajā transportā, durvju rokturi, margas, grozu un ratiņu rokturi veikalos, ūdens krāni, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5 - 7 dienām no saslimšanas sākuma

Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties 2 - 9 stundas, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām. 

Ja parādās gripas simptomi 

Ja parādās gripas simptomi  palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu!

Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.

Parasti gan gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus un dabiskos ārstnieciskos līdzekļus. Taču, ja slimošana norit ar komplikācijām, pacientam vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu un doties uz slimnīcu. Gripa var izraisīt komplikācijas, piemēram, bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, miokardītu, tāpēc, sajūtot pirmos gripas simptomus, uzreiz jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem traukiem vai vienreizlietojamiem traukiem.

 

Lai nesaslimtu ar gripu

Lai nesaslimtu ar gripu, svarīga ir imunitātes stiprināšana. Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu. Tā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna tiek izstrādāta no jauna, līdz ar ko arī jāvakcinējas ir katru gadu no jauna. Pasaules Veselības organizācija sniedz rekomendācijas vakcīnu ražotājiem gripas vakcīnas ražošanai nākamajai gripas sezonai. Vakcinācija ir vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.

Taču vakcinēties ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām. Pēc vakcinācijas periodā dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.

Valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu:

  • personām vecumā no 65 gadiem;

  • pieaugušajiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

– personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām – cukura diabētu;

– personas ar hroniskām sirds-asinsvadu slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

– personas ar hroniskām plaušu un nieru slimībām;

– personas ar imūndeficītu un personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;

  • grūtniecēm

Par vakcināciju pret gripu jautājiet savam ģimenes ārstam!

Kā izvairīties no saslimšanas

Gripas epidēmijas laikā pēc iespējas mazāk apmeklējiet tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku - sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus utml.

 Regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās!

Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem!

Pēc iespējas vairāk uzturā lietojiet šķidrumu - zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdeni!

Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās.

Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu.

Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības.

Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas iznīcina vīrusus. Daudz C vitamīna ir kivi, mežrozīšu augļos, kāpostus, saldos piparos, apelsīnos un greipfrūtos.

 

Vairāk informācijas: šeit 

bottom of page