top of page

INFORMĀCIJA PAR KORONAVĪRUSA SASLIMŠANAS 2019 (COVID-19) UZLIESMOJUMU UN IETEIKUMI CILVĒKIEM AR CUKURA DIABĒTU


2019. gada nogalē Ķīnas Hubei provinces pilsētā Uhaņā kā pneimonijas gadījumu cēlonis tika identificēts jauns koronavīruss (specifisks vīruss, kas izraisa cilvēka un dzīvnieku saslimšanu). Turpmāk tas strauji izplatījās, izraisot epidēmiju visā Ķīnā, un drīz vien tas izplatījās visā pasaulē, nonākot gandrīz visos kontinentos. Zināšanas par šo jauno koronavīrusu vēl arvien nav pilnīgas.

KĀ CILVĒKI INFICĒJAS?

Vīruss var izplatīties no inficētiem dzīvniekiem (saslimšana Ķīnā visticamāk sākās pēc savvaļas dzīvnieku lietošanas uzturā), taču iespējama arī vīrusa pārnešana starp cilvēkiem. Tas izplatās tieši tāpat kā visas citas elpceļu slimības – ar kontaminētiem gaisa pilieniem, kas no inficētas personas mutes izdalās runāšanas, klepošanas vai šķaudīšanas laikā. Vīrusa dzīvotspēja apkārtējā vidē saglabājas dažas stundas līdz dažas dienas (atkarībā no virsmas un vides apstākļiem), un par vīrusa pārneses veidu tiek uzskatīta arī pieskaršanās kontaminētai virsmai, bet pēc tam – mutei vai degunam. Vīrusa bojāeju vidē izraisa spirtu saturoši šķīdumi.

CIK SMAGA VAR BŪT INFEKCIJA?

Labā ziņa ir tāda, ka parasti COVID‑19 ir viegla saslimšana un aptuveni 98 % slimnieku izdzīvo. Vairums gadījumu (>80 %) ir viegli (pacientiem ir tikai minimāli gripai līdzīgi simptomi), un personas var atveseļoties mājās. Taču daži gadījumi (aptuveni 14 %) ir smagi, bet mazākai daļai pacientu (aptuveni 5 %) rodas kritiski smaga slimība. Dažiem cilvēkiem simptomu nav vai ir tikai viegli parastas saaukstēšanās simptomi. Taču citiem COVID‑19 var izraisīt nopietnu slimību, piemēram, pneimoniju, vai pat nāves iestāšanos. Biežāk tā ir cilvēkiem ar citiem veselības traucējumiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar sirds un asinsvadu slimību, hronisku plaušu slimību vai hipertensiju. Cukura diabēta slimnieki pieder pie augsta riska personām, kam inficēšanās gadījumā saslimšana var noritēt smagi (tieši tāpat kā tas ir gripas gadījumā).

KĀDI IR IESPĒJAMIE SASLIMŠANAS SIMPTOMI?

Pacientiem ar COVID-19 var būt paaugstināta temperatūra, klepus, elpas trūkums (apgrūtināta elpošana), noguruma sajūta un muskuļu sāpīgums. Elpošanas traucējumi rodas tad, ja infekcija skar plaušas un izraisa pneimoniju. Simptomi parasti sākas dažas dienas pēc inficēšanās, vairumā gadījumu – aptuveni 3‑7 dienas pēc saskares ar vīrusu. Dažiem cilvēkiem simptomi rodas pēc ilgāka laika (līdz 14 dienām).

KĀ RĪKOTIES TAD, JA ESAT IESPĒJAMI INFICĒJIES?

Ja personai ir drudzis ar klepu vai apgrūtināta elpošana un tā varētu būt saskārusies ar COVID‑19 (14 dienu laikā pirms saslimšanas uzturējusies Ķīnā vai apmeklējusi Ķīnu vai nonākusi saskarē ar iespējami inficētu personu), tai ir jāsazinās un jākonsultējas ar savu ārstu vai medmāsu. LAI SAMAZINĀTU CITU CILVĒKU INFICĒŠANAS IESPĒJU, NAV IETEICAMS NEKAVĒJOTIES BEZ KONSULTĒŠANĀS DOTIES UZ SLIMNĪCU, BET NEPIECIEŠAMĪBAS GADĪJUMĀ JĀIEPLĀNO VIZĪTE PIE VESELĪBAS APRŪPES SPECIĀLISTA KĀ PRIORITĀRAM PACIENTAM, NEVIS JĀGAIDA UZ APMEKLĒJUMU RINDĀ. Ja personai ir ieteikts doties uz klīniku vai slimnīcu, ieteicams uzlikt sejas masku. Lai droši veiktu pacienta izmeklēšanu, slimnīcas darbinieki var to sagaidīt arī kādā, no citiem cilvēkiem tālāk esošā vietā. No deguna dobuma vai rīkles paņemtos šķidruma paraugos tiks noteikta vīrusa klātbūtne. Līdz šim slimības ārstēšanai nav pieejami specifiski ārstēšanas līdzekļi, taču vairums gadījumu ir viegli, tādēļ uzturošas aprūpes sniegšanai tiek hospitalizēti tikai daži cilvēki. Taču vīrusa izplatības ierobežošanai ir ļoti būtiski atpazīt saslimšanas gadījumus, uz dažām nedēļām izolēt inficētās personas un identificēt arī ar šīm personām saskarē bijušos cilvēkus.

KĀ RĪKOTIES, JA SAŅEMTS NORĀDĪJUMS UZTURĒTIES MĀJĀS?

Ja saslimušai personai ir jāuzturas mājās, gan pacientam, gan viņa ģimenes locekļiem jāievēro atbilstoši inficēšanās profilakses un kontroles pasākumi. Šādu pacientu aprūpē īpaša uzmanība jāpievērš citu cilvēku inficēšanas novēršanai, kā arī jākontrolē veselības stāvoklis, lai laikus atklātu slimības pastiprināšanos, kad nepieciešama hospitalizācija. Inficētām personām jāuzturas izolētā, labi ventilētā telpā, citiem mājsaimniecības locekļiem ir jāuzturas citā telpā, bet tad, ja tas nav iespējams, jāsaglabā vismaz 1 m attālums no sirdzēja (piemēram, jāguļ citā gultā), kā arī jāievēro roku higiēna (roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni) pēc jebkāda veida saskares ar pacientu vai viņa tiešo vidi. Mazgājot rokas, nosusināšanai ieteicams izmantot vienreiz lietojamos papīra dvieļus. Ja tādi nav pieejami, jāizmanto tīri auduma dvieļi, kas jāmaina, tiklīdz tie kļūst mitri. Lai ierobežotu izdalījumus no elpceļiem, pacientam jāizsniedz medicīniskā maska, kas jālieto, kad vien tas iespējams. Personām, kas nepanes medicīnisko masku, stingri jāievēro elpceļu higiēna, proti, klepojot vai šķaudot mute un deguns jāpārklāj ar vienreiz lietojamām papīra salvetēm. Arī slimnieka aprūpētājiem ir jānēsā labi pieguloša medicīniskā maska, kas, atrodoties vienā telpā ar pacientu, stingri pārklāj muti un degunu.

KĀ INFEKCIJAS GADĪJUMĀ JĀRĪKOJAS PACIENTIEM AR CUKURA DIABĒTU?

Pacientiem ar cukura diabētu ieteicams jau laikus izplānot savu rīcību iespējamas inficēšanās gadījumā, piemēram, pieejamā vietā jātur sava veselības aprūpes speciālista tālruņa numurs un jāuztur pienācīgs zāļu un asins glikozes līmeņa kontroles piederumu krājums mājās, lai saslimšanas gadījumā vai tad, ja epidēmiskā situācija ietekmē, piemēram, aptiekas darba laiku, nebūtu jāiziet ārpus mājas. Pēc inficēšanās ar vīrusu saslimšanas laikā glikēmijas kontrole var kļūt vājāka. Pacientiem ar diabētu jāpraktizē “saslimšanas dienu likumi”, kas cukura diabēta dekompensācijas mazināšanai ieteicami jebkādā stresu radošā situācijā. Šīm personām nekavējoties jāsazinās ar savu veselības aprūpes speciālistu, lai konsultētos par to, cik bieži jākontrolē cukura līmenis asinīs, kā pietiekami jāpapildina zāļu (īpaši insulīna) krājums un kā jāpielāgo zāļu lietošana vai diēta.

SASLIMŠANAS DIENU LIKUMI CILVĒKIEM AR CUKURA DIABĒTU

Lietojiet pietiekami daudz šķidruma.

Kontrolējiet glikozes līmeni asinīs.

Regulāri mēriet ķermeņa temperatūru.

Ja lietojat insulīnu, kontrolējiet arī ketonvielu līmeni.

Ievērojiet savu veselības aprūpes speciālistu ieteikumus.

KĀ IR IESPĒJAMS IZVAIRĪTIES NO SASLIMŠANAS?

Lai izvairītos no saslimšanas, katru dienu ir jāievēro vienkārši, saprātīgi pasākumi:

Bieži mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet spirtu saturošu dezinfekcijas šķīdumu, īpaši pirms maltītes un pēc uzturēšanās publiskās vietās.

Nelietojiet pārtiku, piederumus, glāzes un dvieļus kopīgi ar citiem cilvēkiem.

Izvairieties no tuvas saskares ar saslimušiem cilvēkiem. Ja kāds ir nepārprotami slims, klepo vai šķauda, ievērojiet pienācīgu attālumu.

Ja rodas elpceļu simptomi, palieciet mājās un par saslimšanu paziņojiet citiem cilvēkiem un savam veselības aprūpes speciālistam.

Šķaudot vai klepojot pārklājiet degunu un muti ar salveti vai elkoņa locītavu. Izmetiet salveti atkritumu tvertnē.

Izvairieties no saskares ar savvaļas dzīvniekiem vai mājdzīvniekiem, ja nav ievēroti pienācīgi aizsargpasākumi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem cilvēkiem, kam nav elpceļu simptomu, medicīniskā maska sadzīvē nav jānēsā pat tad, ja apdzīvotajā rajonā ir izplatīta COVID‑19; maska nemazina citu inficēšanās novēršanas vispārējo pasākumu nozīmi, un tās lietošana var radīt nevajadzīgas izmaksas un apgādes traucējumus.


Comments


bottom of page