FAKTI UN SKAITĻI

• Cukurslimībai ir divas galvenās formas. Ar 1. tipa diabētu saslimst galvenokārt bērni un pieaugušie vecumā līdz 40 gadiem. Vienīgā izdzīvošanas iespēja ir regulāras insulīna injekcijas.

• Ar 2. tipa diabētu saslimst pēc 40 gadu vecuma. To ārstē ar veselīgu uzturu, tabletēm un/vai insulīnu.

• No katriem 10 cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu, 8-9 pacientiem ir 2. tipa diabēts. Cukurslimībai ir divas galvenās formas. Ar 1. tipa cukura diabētu saslimst galvenokārt bērni un jaunieši, bet ar 2. tipa cukura diabētu – pieaugušie. 1. tipa diabētu konstatē 10-15% gadījumu. 2. tipa diabētu daudz biežāk – 85-90%.

• Pašlaik pasaulē ir 135 miljoni cilvēku ar cukurslimību, bet tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam, pieaugot cilvēku skaitam un urbanizācijai, tas palielināsies līdz 300 miljoniem.

• Jaunattīstības valstīs ar cukura diabētu visbiežāk saslimst vecumā no 45 līdz 64 gadiem, bet attīstītās valstīs – pēc 65 gadu vecuma.

• Vairumā valstu palielinās vecākā gadagājuma cilvēku īpatsvars, tāpēc proporcionāli pieaug arī cilvēku skaits, kas slimo ar 2. tipa diabētu.

• Vismaz 50% cilvēku, kuriem jau ir cukura diabēts, vēl nemaz par to nezina. Dažās valstīs tādu cilvēku skaits var sasniegt pat 80%.

• Cukura diabēts palielina mirstību 3-4 reizes.

• Diabēta izraisītās asinsvadu komplikācijas – redzes zudums, nieru nepietiekamība, infarkts, insults un kāju asinsvadu bojājumi - trīs līdz piecas reizes palielina vispārējo saslimstību, rada pieaugošu darba spēju zudumu un pazemina dzīves kvalitāti.

• Cukurslimība ir galvenais netraumatisko kāju amputāciju iemesls.

• Ekonomiski attīstītās valstīs cukura diabēts ir galvenais redzes pasliktināšanās un akluma iemesls pieaugušiem cilvēkiem.

• 75% cukura diabēta pacientu nāves iemesls ir koronārā sirds slimība. Risks saslimt ar koronāro sirds slimību ir 2-5 reizes lielāks.

• Cukura diabēta izraisīto komplikāciju – akluma, nieru nepietiekamības un koronārās sirds slimības ārstēšanai nepieciešami lieli papildu finansu līdzekļi. Aprēķināts, ka cukura diabēta aprūpē un ārstēšanā jāiegulda 5-10% no valsts nacionālā veselības budžeta.

• Daudzprofila pieeja cukura diabēta aprūpē mazina cukura diabēta izraisīto hospitalizāciju ilgumu vismaz par 58%, tāpēc tā uzskatāma par ekonomiski izdevīgu.

• Pagarinoties dzīves ilgumam, palielinās to cilvēku daudzums, kas saslimst ar cukurslimību.

• Cukura diabēta ārstēšanai nepieciešamos izdevumus var ievērojami samazināt, laikus ieguldot līdzekļus cukurslimības riska faktoru novēršanā un slimības atklāšanā, pirms radušās komplikācijas.

• Strauji pieaug cukurslimības radītie izdevumi. Jāņem vērā ne tikai tiešie veselības aprūpes izdevumi, bet arī netiešie – visas sabiedrības un katra cilvēka, kas slimo ar diabētu, un viņa ģimenes locekļu izdevumi.

• Tiešie medicīnas izdevumi vairāk nekā desmit miljoniem 2. tipa diabēta pacientu Eiropā 1998. gadā sasniedza 29 biljonus eiro. Vairāk nekā 3.5 reizes izdevumus palielina diabēta izraisīto komplikāciju ārstēšana.

• Ekonomiski izdevīgi ir ieguldīt līdzekļus cukura diabēta riska faktoru novēršanā, profilakses pasākumos, slimības savlaicīgā atklāšanā un ārstēšanā, turklāt pirms radušies sarežģījumi.

• Diabēta metabolā kontrole un laba ārstēšana novērš un mazina diabēta radītos sarežģījumus.