Kad kādam pēkšņi tiek diagnosticēts diabēts, prātā uzreiz sakrājas miljons jautājumu, piemēram, “Ko tas nozīmē manām finansēm?”, “Ko es varu ēst?”, un visbiežāk: “Vai tas var iedzimt arī maniem bērniem?” Šeit ir statistika, kas jums jāzina, saskaroties ar diabēta diagnozi.
Kaukāziešiem ir lielāks 1. tipa diabēta risks nekā jebkurai citai rasei. Nav skaidrs, vai to ietekmē vides vai tas ir gēnu atšķirību dēļ. Zinātnieki šobrīd pēta, kādi vides faktori var būt nozīmīgi 1. tipa diabēta attīstībā. Neatkarīgi no rases gēni, kas ietekmē imūnsistēmas darbību, ir visciešāk saistīti ar 1. tipa cukura diabēta uzņēmību.
Risks jūsu bērniem
Saskaņā ar Amerikas Diabēta asociācijas datiem, jūsu bērnu iespēja saslimt ar diabētu atšķiras atkarībā no vecuma, kad tika noteikta jūsu diagnoze, un dzimuma:
Ja esat vīrietis ar 1. tipa cukura diabētu, izredzes, ka jūsu bērnam arī to varētu diagnosticēt, ir 1 no 17.
Ja esat sieviete un jūsu bērns dzimis pirms 25 gadu vecuma sasniegšanas, iespēja ir 1 no 25; ja bērns ir dzimis pēc 25. dzimšanas dienas, risks ir 1 no 100.
Ja Jums tika diagnosticēts diabēts pirms 11 gadu vecuma, jūsu bērnu risks saslimt ar 1. tipa diabētu diemžēl dubultojas.
Ja abiem vecākiem ir 1. tipa diabēts, varbūtība, ka viņu bērniem būs diabēts, ir 1 no 4.
Aptuveni 1 no 7 cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu cieš arī no stāvokļa, ko sauc par 2. tipa poliglandulāro autoimūno sindromu, kas izpaužas ne tikai kā diabēts, bet arī kā vairogdziedzera slimība un slikti funkcionējošs virsnieru dziedzeris. Ja Jums ir šis sindroms, bērna risks ne tikai mantot šo sindromu, bet arī 1. tipa diabētu, ir 1 no 2.
Risks ģimenēm
Risks ģimenēm ir lielāks, ja bērnam piedzimstot jau ir diabēts. Ja tuvākajam radiniekam, piemēram, vecākiem, brālim, māsai, dēlam vai meitai, ir 1. tipa cukura diabēts, risks saslimt ar šo slimību ir 10 līdz 20 reizes lielāks nekā vispārējās populācijas risks (tas ir aptuveni viens no 100 gadījumiem).
Ja vienam ģimenes bērnam ir 1. tipa cukura diabēts, viņu brāļiem un māsām ir aptuveni 1 no 10 iespējām saslimt ar šo slimību līdz 50 gadu vecumam. Ja vienam no identiskajiem dvīņiem ir cukura diabēts, iespēja, ka tas attīstīsies arī otram, ir 1 no 2.
Bērniem, kuriem ir brāļi un māsas ar 1. tipa cukura diabētu, var veikt ģenētisko testu. Šajā testā nosaka antivielas pret insulīnu, aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām vai pret enzīmu, ko sauc par glutamīnskābes dekarboksilāzi. Augsts līmenis var norādīt, ka bērnam ir lielāks 1. tipa diabēta attīstības risks, līdz ar to ir iespēja viņu visu bērnību rūpīgi novērot, lai diabēta attīstības gadījumā novērstu diabētisko ketoacidozi (nopietns un bieži dzīvībai bīstams stāvoklis).
Ko var darīt?
Lai gan ir daudz teoriju par 1. tipa diabēta attīstību (ir izpētīts viss, sākot ar vīrusu, traumatiskiem notikumiem, klimatu, līdz pat mātes piena trūkumam zīdaiņa vecumā), precīzas atbildes nav. Zinātnieki pašlaik meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc dažiem cilvēkiem biežāk attīstās diabēts nekā citiem, kā arī kāpēc dažiem cilvēkiem ar cukura diabētu komplikācijas rodas biežāk nekā citiem.
Apzināties un saprast riskus ir svarīgi, pirms izdarīt savu izvēli attiecībā uz precēšanos vai bērna radīšanu kopā ar cilvēku, kuram ir diabēts vai kura ģimenē ir diabēts, bet ne ārsts, neviens cits šajā jautājumā nespēj dot vairāk kā statistikas datus, jo šī ir konkrētās personas izvēle. Tas, kas ir svarīgs viņam var būt mazsvarīgs kādam citam.
Pat ja bērnam attīstās diabēts, tas neliedz viņam atrast veiksmi un laimi dzīvē. Bērnu audzināšana neatkarīgi no tā, vai viņi ir jūsu pašu, vai adoptēti, ir pieredze, kas saistīta ar lielu atalgojumu un lielu izmaksu risku, par kuru nevar īsti zināt iepriekš. Lēmums jāpieņem personai, kura dzīvo ar diabētu.
Comments