Vārds “stress” mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā tiek lietots tik bieži, ka tas jau ir kļuvis gluži vai par normu. Mēdzam runāt par stresu teju visās dzīves situācijās – darbā, skolā, sadzīvē… Taču stress nav normāla izpausme, ar ko ikdienā būtu jācenšas sadzīvot. Turklāt īpaši nevēlams tas ir personām, kas sirgst ar kādu hronisku kaiti, tajā skaitā – cukura diabētu.
Stress – viens no lielākajiem kaitniekiem
Bažas par savu veselības stāvokli, bailes par iespējamo slimības progresu, medikamentu lietošana, regulāra glikozes līmeņa mērīšana un uztraukums par kārtējo vizīti pie ārsta var būt tikai daži no faktoriem, kas veicina stresa paaugstināšanos cilvēkiem ar diabētu.
Principā stress ir normāla reakcija situācijās, kad organisms izjūt spēcīgu kairinājumu, piemēram, ja dzīvībai draud reālas briesmas. Stresa ietekmē aktivizējas 2 hormoni – adrenalīns un kortizols. Taču ilgstošs un hronisks stress rada nopietnu kaitējumu gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Piemēram, personām, kas sirgst ar cukura diabētu, depresija tiek diagnosticēta 4 reizes biežāk.
Savukārt adrenalīns un kortizols var veicināt glikozes līmeņa paaugstināšanos. Tāpat var tikt izmainīta apetīte. Vienā gadījumā tā saruks (paaugstinās hipoglikēmijas risks), bet otrā – gluži pretēji – palielināsies. Nereti stresa situācijās tiek aizmirsts par veselīga un sabalansēta uztura pamatprincipiem, tā vietā priekšroku dodot ātrajām uzkodām, našķiem, pusfabrikātiem u. c. ne pārāk veselīgām maltītēm (paaugstinās hiperglikēmijas risks).
Ieteikumi stresa mazināšanai
Lai samazinātu stresu, vispirms ir jānoskaidro, kas ir tā cēlonis. Tad ir jāatrod veids, kā piedzīvoto stresu iespējami mazināt. Vienam, piemēram, palīdzēs nodošanās saviem hobijiem, bet citam nāks par labu saruna ar tuvinieku. Lūk, vēl daži no ieteikumiem:
regulāra fiziskā aktivitāte. Ne vienmēr tas nozīmē augstas intensitātes treniņus sporta zālē. Arī lēna pastaiga, nūjošana, braukšana ar riteni vai jebkāda veida cita izkustēšanās var būt palīdzošas stresa mazināšanai;
relaksācijas tehniku pielietošana. Situācijās, kad stress ņem virsroku, ir jāatrod veids, kā atgūt kontroli pār savām emocijām. Satraukuma mazināšanai un iekšējā līdzsvara atgūšanai ir ieteicams pielietot dažādus elpošanas vingrojumus vai meditācijas tehnikas;
pilnvērtīga un kvalitatīva miega nodrošināšana. Ik nakti veltiet miegam vismaz 7 stundas. Ja Jums ir grūtības iemigt vai naktī vairākas reizes pamostaties, ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai miega speciālistu;
rutīnas ieviešana. Turēšanās pie noteikta plāna mazina satraukumu. Izveidojiet tādu kā medikamentu lietošanas un glikozes līmeņa mērīšanas rutīnu, katru dienu darot to vienā noteiktā laikā.
Ja stress tiek piedzīvots jau ilgstoši, un ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, iespējams, ka tas ir pārtapis hroniskā formā un ar paradumu maiņu vien nebūs līdzēts. Tādā gadījumā iesakām vērsties pēc palīdzības pie sava ārstējoša ārsta vai kāda no psihiskās veselības aprūpes speciālistiem, kuri, izvērtējot Jūsu veselības stāvokli un ikdienas paradumus, nozīmēs atbilstošāko terapiju.