top of page

CUKURA DIABĒTS UN NIERU VESELĪBA: KAS PAR TO BŪTU JĀZINA?


Šī gada 9. martā tiek atzīmēta Pasaules Nieru diena. Tās mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par nieru nozīmīgo lomu organismā, vienlaikus vēršot uzmanību un izglītojot kā saglabāt nieru veselību. Viens no riska faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt nieru veselību, ir cukura diabēts.

Diabētiskās nefropātijas diagnostika un ārstēšana

Diabētiskā nefropātija ir cukura diabēta komplikācija. Slimībai ir raksturīgs progresējošs nieru funkciju zudums un hroniskas nieru slimības attīstība.

Diabētisko nefropātiju diagnosticēt ir vienkārši - jānodod urīna analīze un nosakot albumīna (olbaltuma) esamību. Taču diagnozes noteikšanai nepietiks vien ar laboratoriskā izmeklējuma veikšanu. Ārstējošajam ārstam ir jāzina precīza informācija par cukura diabēta veidu, slimības ilgumu, glikozes līmeni asinīs, lietotajiem medikamentiem un citām blakusslimībām un diabēta komplikācijām, ja tādas ir. Gadījumā, ja tomēr pastāv šaubas par diabēta radītu vai citu faktoru izraisītu nieru bojājumu, tiek veikta nieres punkcijas biopsija (ultrasonoskopijas kontrolē iegūts neliels audu paraugs patoloģiskai izmeklēšanai).

Statistikas dati liecina, ka aptuveni 30% pirmā tipa un 10–40% otrā tipa cukura diabēta pacientiem attīstās diabētiskā nefropātija. Slimību ir ļoti būtiski savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, lai tā neprogresētu līdz galējai nieru mazspējas formai, kad jau ir nepieciešams veikt aizstājterapiju.

Kādēļ cukura diabēts izraisa nieru bojājumu?

Paaugstināts cukura līmenis asinīs tiešā un netiešā veidā rada nieru bojājumu. Diabētiskās nefropātijas attīstībā būtiska loma ir arī ģenētiskajam faktoram. Tāpat hroniskās slimības ietekmē tiek radīts autonomās nervu sistēmas bojājums jeb autonomā neiropātija (Par autonomo neiropātiju vairāk var uzzināt žurnālā  „Saule „ Nr. 79). Autonomās neiropātijas  gadījumā var nejust, ka ir pilns urīnpūslis. Tas var radīt gan palielinātu urīna spiedienu uz nierēm, gan arī veicināt urīnceļu iekaisumu.

Lai būtu lietas kursā par savu nieru veselību, vismaz reizi gadā ir jānoskaidro arī glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) jeb nieru funkcionālās spējas. Tas tiek aprēķināts, ņemot vērā kreatinīna koncentrāciju asinīs, pacienta vecumu, svaru u. c. faktorus.

Svarīgi ir paturēt prātā, ka 40–50 gadu vecumā GFĀ mazinās, un tā nav uzskatāma par patoloģiju. Taču, ja GFĀ ir 45 ml/minūtē, ir rūpīgi jākontrolē glikozes līmenis asinīs.

Ieteikumi diabētiskās nefropātijas attīstības riska mazināšanai

Lai mazinātu diabētiskās nefropātijas attīstības risku, bieži vien ir nepieciešams veikt dzīvesveida korekcijas, ieviešot savā ikdienā vairāk labos ieradumus. Lūk, daži no ieteikumiem:

  • regulāra glikozes līmeņa kontrole;

  • regulāra asinsspiediena kontrole, lai tas būtu normā;

  • holesterīna līmeņa kontrole;

  • atbrīvošanās no kaitīgajiem ieradumiem, it īpaši smēķēšanas;

  • regulāra asins analīžu veikšana, lai kontrolētu glikētā hemoglobīna līmeni.

 

Svarīgi būt informētam par savu nieru veselību, jo tās mūsu organismā veic vairākas nozīmīgas funkcijas, piemēram, izdala toksīnus un šlakvielas, regulē asinsspiedienu, palīdz saglabāt veselus kaulus u. c. Taču tikpat būtiski ir kontrolēt cukura diabētu – gan regulāri veicot laboratoriskos izmeklējumus, gan arī lietojot ārstējošā ārsta nozīmētos medikamentus un ievērojot veselīga dzīvesveida pamatprincipus!

Comentarios


bottom of page