VAI DIABĒTU VAR IZĀRSTĒT?
Šodien cukura diabētu nevar izārstēt, bet to var labi ārstēt un normalizēt cukura daudzumu asinīs, izvairoties no diabēta sarežģījumiem, vienlaicīgi saglabājot lielisku pašsajūtu un labu dzīves kvalitāti.
1. tipa diabētu ārstē:
ar regulārām ikdienas insulīna injekcijām. Pati piemērotākā ir intensificēta insulīna ievadīšana – īsas vai ātras darbības insulīns pirms galvenām ēdienreizēm un pagarinātas darbības insulīns uz nakti un/vai no rīta.
Veselīgs, sabalansēts uzturs (nepieciešamas uztura plānošanas un novērtēšanas iemaņas), piemērota fiziskā aktivitāte.
2. tipa diabētu ārstē: veselīgs uzturs ar piemērotu uztura enerģētisko vērtību (kaloriju daudzumu). Pietiekoša fiziskā aktivitāte. Tā uzlabo insulīna darbību. Cukura daudzumu asinīs pazeminoši medikamenti un/vai dažkārt insulīns. Laba diabēta ārstēšana nozīmē ik dienas normalizēt paaugstināto cukura daudzumu asinīs – sabalansēt jeb līdzsvarot medikamentu devas ar uzturu un fizisko aktivitāti. Tas ir iespējams. Diabēta apmācība jeb izglītošanās par savu slimību un tās kontroli dod katram iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas, lai justos labi un dzīve ar diabētu būtu pilnvērtīga un aktīva. Diabēta apmācība ir labas diabēta ārstēšanas neatņemama sastāvdaļa. Tā dod iespēju ikdienā pieņemt pareizus un veselīgus , uz zināšanām balstītus lēmumus attiecībā uz uzturu un medikamentu devu izvēlē. Paškontrole – glikozes noteikšana asinīs vai urīnā, ketonvielu noteikšana urīnā ikdienas apstākļos ik dienas vai dažas dienas nedēļā (atkarībā no slimības tipa un ārstēšanas veida) ļauj novērtēt savu stāvokli, izdarīt secinājumus un disciplinē diabēta režīma ievērošanā.
DIABĒTA KOMPLIKĀCIJAS
Pacientiem ar diabētu var būt negaidīta un neparedzēta pašsajūtas un veselības pasliktināšanās sakarā ar diabēta akūtām komplikācijām.
Diabēta akūtās komplikācijas prasa neatliekamu palīdzību. Katram jāzina un jāpazīst savas pēkšņās pašsajūtas pasliktināšanās pazīmes.
Diabēta akūtās komplikācijas ir:
Hipoglikēmija – pēkšņa glikozes līmeņa asinīs pazemināšanās zem 4 mmol/l, kas var novest līdz hipoglikēmiskai komai (bezsamaņai).
Hiperglikēmija un ketoacidoze – glikozes līmeņa asinīs paaugstināšanās virs 15-20 mmol/l, kas var novest pie ketonvielu veidošanās (acetons urīnā) un diabētiskas komas ar bezsamaņu.
Nepietiekoši ārstējot diabētu, t. i., nesasniedzot labu diabēta kontroli, pastāvīgi kaut nedaudz paaugstinātais glikozes līmenis asinīs sekmē diabēta hronisko jeb vēlīno komplikāciju attīstību svarīgos orgānos.
Diabēta hroniskās komplikācijas samazina darba spējas, rada invaliditāti un pazemina dzīves kvalitāti.
Diabēta hroniskās komplikācijas ir:
acu bojājumi līdz aklumam,
nieru bojājumi,
perifēro nervu bojājumi, kas savukārt sekmē nedzīstošu čūlu rašanospēdās un amputācijas,
lielo asinsvadu bojājumi sirdī (infarkts), smadzenēs (insults) un kājās.
2.TIPA DIABĒTA SASLIMŠANAS RISKA FAKTORI
liekais svars /80% pacientu ar diabētu ir lieks svars/,
mazkustīgs dzīves veids,
ģimenē 2. tipa diabēts,
vecums virs 40 gadiem,
diabēts bijis grūtniecības laikā,
stress /iepējams, pasliktina insulīna izmantošanu/.