top of page

ĒDAM VESELĪGĀK: MĪTI PAR ĒDIENU, KURUS VĒL JOPROJĀM UZSKATA PAR PATIESĪBU


1. mīts: C vitamīns pasargās no saaukstēšanās.

Patiesība: Pētījumi pierāda, ka C vitamīns nepasargā no iesnām un saaukstēšanās, izņemot maratonistus, slēpotājus un karavīrus, kas trenējas izdzīvošanas situācijām.

2. mīts: Ēdot selerijas, tiek dedzinātas vairāk kalorijas, nekā tās tiek uzņemtas.

Patiesība: Tas ir mīts, ka selerijām piemīt “negatīvās” kalorijas, tomēr, saturot vien 10 kalorijas uz porciju, tās ir lielisks našķis, ja ir mērķis zaudēt svaru.

3. mīts: Pākšaugi ir jālieto reizē ar graudaugiem, lai tie piegādātu organismam nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu.

Patiesība: Dienas laikā uzņemot dažādas aminoskābes, nebūtu jāuztraucas par papildu uzturvielu uzņemšanu, jo organisms saņems visu nepieciešamo, kas tam vajadzīgs. Tomēr, patiesi, pākšaugi un graudaugi ir uzturvērtību spēkstacijas – augsts olbaltumvielu līmenis, šķiedrvielas, vitamīns B, dzelzs, kālijs un citas minerālvielas, toties taukvielu to saturā ir ļoti maz.

4. mīts: Svaigi burkāni uzturvērtības ziņā ir labāki nekā termiski apstrādāti.

Patiesība: Tieši pretēji, burkānus gatavojot, to uzturvērtības līmenis ceļas. Gatavošanas procesā tiek nojauktas šūnu izveidotās sienas, kas glabā beta karotīnu, tādējādi no pagatavota burkāna var daudz vienkāršāk uzņemt  beta karotīnu.

5. mīts: Lai samazinātu taukvielu daudzumu un kalorijas, vistas gaļai jānoņem āda.

Patiesība: Nenoņemot putna gaļai ādu pirms gatavošanas procesa, var saglabāt tās sulīgumu, paturot tajā visas dabiskās uzturvielas un sulas, tāpēc vistu labāk gatavot ar ādu un to noņemt tieši pirms ēšanas.

6. mīts: No olām ieteicams izvairīties to augstā holesterīna satura dēļ.

Patiesība: Olām slikta reputācija piemīt nepamatoti; jaunākie pētījumi pierāda, ka olas patiesībā nepadara holesterīna līmeni  augstāku. Vēl vairāk – tās ir lielākajai sabiedrības daļai pieejams ne visai dārgs daudzu minerālvielu avots, tās satur gan cinku un dzelzi, gan tādus antioksidantus kā luteīns un zeaksantīns, D vitamīnu un smadzeņu darbību uzlabojošo ķīmisko savienojumu holīnu. Holesterīna līmeni var ierobežot, samazinot piesātināto taukskābju daudzumu uzturā.

7. mīts: Jo mazāk ogļhidrātu uzturā, jo labāk.

Patiesība: Izvēlēties veselīgus ogļhidrātus, it īpaši pilngraudu produktus, ir daudz svarīgāk nekā neēst ogļhidrātus vispār. Vismaz septiņi ievērojami pētījumi pierāda, ka sievietes un vīrieši, kas ikdienā lieto pilngraudu produktus, ir par 20 – 30 %  mazāk pakļauti sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt 2010. gada pētījums pierāda, ka vairāk nekā 13 000 pieaugušo, kuri savā uzturā iekļauj pilngraudu pārtikas produktus, ir veselīgs vai samazināts ķermeņa svars.

8. mīts: Margarīna izmantošana sviesta vietā samazina kaloriju patēriņu.

Patiesība: Sviests un margarīns satur līdzīgu daudzumu kaloriju. Lai gan margarīna sastāvā ir dārzeņu eļļas un tas tika izveidots kā veselīga alternatīva sviestam, kas satur holesterīnu un piesātinātās taukskābes, daži margarīni ir daudz neveselīgāki. Margarīni var saturēt transtaukskābes, kas nelabvēlīgi ietekmē holesterīna līmeni un sirds veselību. Ja izvēle ir par labu margarīnam, jācenšas izvēlēties zīmolus, kas to ražo bez transtaukskābēm.

9. mīts: Riekstus var pielīdzināt neveselīgajām uzkodām.

Patiesība: Rieksti ir lielisks olbaltumvielu un citu uzturvielu avots, protams, lietojot tos atbilstošos daudzumos. Hārvardas pētnieki ir atklājuši, ka sievietēm, kuras riekstus savā uzturā patērēja aptuveni piecas reizes nedēļā, bija par 20 % mazāka iespēja attīstīt 2. tipa diabētu nekā tām, kuras riekstus nepatērēja nemaz vai patērēja ievērojami mazāk. Turklāt vairāki lieli pētījumi ir pierādījuši, ka regulāra riekstu iekļaušana uzturā spēj pasargāt no dažādām sirds slimībām.

10. mīts: Nātrija glutamāts (MSG) – pārtikas piedeva, kas atrodama visdažādākajos ēdienos, var izraisīt galvassāpes un citas alerģiskas reakcijas.

Patiesība: Visdrīzāk šādas reakcijas izraisa nevis nātrija glutamāts, bet gan histamīns, tiramīns un feniletilamīns.

11. mīts: Miegs būs labāks, ja vakarā tiks patērēts neliels daudzums alkohola.

Patiesība: Alkohola lietošana pirms miega var izjaukt miega ritmu un palielina iespēju, ka otrā rītā būs daudz grūtāk pamosties, pat cilvēkiem, kuri piekopj ļoti veselīgu dzīvesveidu.

12. mīts: Gāzētie dzērieni nav labvēlīgi organismam.

Patiesība: Gāzēti dzērieni, kas nesatur nātriju, apvienojumā ar citrona vai laima šķēlīti paglābs no slāpēm, neietekmējot veselību. Tomēr gāzēti, saldināti dzērieni, kas satur daudz cukura, var izraisīt svara palielināšanos, paaugstinātu asinsspiedienu un citas veselības problēmas.

13. mīts: Cilvēkiem ar diabētu jāatsakās no saldumiem.

Patiesība: Visu ar mēru, un kāds saldums ikdienā nekaitēs. Lai saglabātu veselīgu glikozes līmeni asinīs, jāveic ēdienreižu un uzkodu sabalansēšana, lai organisms tiktu apgādāts ar visiem nepieciešamajiem ogļhidrātiem, taukvielām un olbaltumvielām.

14. mīts: Dzērveņu sula spēj izārstēt no urīnceļu iekaisumiem.

Patiesība: Nav pierādījumu, ka dzērveņu sula vai uztura bagātinātāji ar dzērvenēm var izārstēt infekcijas, kas būtu jāārstē ar medicīniskiem līdzekļiem vai antibiotikām, tomēr, dzerot dzērveņu sulu vai regulāri lietojot uztura bagātinātājus ar dzērvenēm, var preventīvi iedarboties pret šādu infekciju rašanos, jo dzērvenes satur savienojumus, kas aiztur infekciju izraisošās baktērijas no pielipšanas pie urīnpūšļa sieniņām.

15. mīts: Ja gadījies apaukstēties, jāizvairās no piena dzeršanas.

Patiesība: Balstoties uz Ronalda Makkoja (Ronald McCoy), RACGP (Royal Australian College of General Practitioners) vecākā medicīnas pedagoga pētījumiem, nepastāv nekādu pierādījumu idejai, ka piens pastiprina gļotu rašanos, tādēļ nav nepieciešams pārtraukt tā lietošanu uzturā arī tad, ja ir radusies aizsmakuma sajūta.

16. mīts: Asi ēdieni var izraisīt čūlas gremošanas traktā.

Patiesība: Garšvielas nevar izraisīt čūlu rašanos. Lielāko daļu čūlu gremošanas traktā izraisa Helicobacter pylori infekcija. Bet to var izraisīt dažādi medicīnas līdzekļi, piemēram, aspirīns. Garšvielas un asi ēdieni var radīt zarnu trakta kairinājumu, ko cilvēki bieži jauc ar čūlu rašanos.

17. mīts: Ja esat saaukstējies, ir jāuzkrāj spēki ēdot un lietojot šķidrumu.  Drudža laikā no ēdiena būtu jāatturas.

Patiesība: Nepastāv nekādi medicīniski pierādījumi šāda veida pieejai drudža ārstēšanai. Slimošana parasti iet roku rokā ar apetītes zudumu, tomēr būtu jāēd jebkas, ko konkrētajā brīdī kārojas, lai stiprinātu organismu, vēl jo vairāk, slimošanas laikā vielmaiņa paaugstinās, tādēļ vēl jo nozīmīgāk ir uzņemt kā šķidrumu, tā arī pārtiku. Kā arī, slimojot ar cukura diabētu, ne mazāk svarīgi ir nepārtraukt diabēta medikamentu un insulīna lietošanu.

18. mīts: Beztauku produkti un produkti ar zemu tauku saturu vienmēr ir labāki nekā šo produktu treknākas versijas.

Patiesība: Runājot par gaļas un dažiem piena produktiem, mazāk tauku bieži vien ir labāk, tomēr to nevarēs attiecināt uz vairākiem apstrādātiem pārtikas produktiem iepakojumos. To var saukt arī par “labo uzkodu” paraugu – līdzko ražotāji izņem kādu noteiktu sastāvdaļu (šoreiz – taukus)  no pārtikas produkta (piemēram, cepumiem), produktam nākas pievienot dažādus mākslīgos saldinātājus vai sastāvdaļas, lai uzlabotu produkta garšu. Kompānijas pastāvīgi cenšas izmainīt cukura, tauku, sāls un citu sastāvdaļu daudzumu, lai varētu lepoties ar uzrakstiem “beztauku” vai “pazemināts tauku saturs”. Mūsdienās lielākā daļa uztura speciālistu uzsver, ka veselīgāka alternatīva ir izvairīties no beztauku uzkodām un to vietā izvēlēties pārtikas produktus, kas satur veselīgās taukskābes, piemēram, riekstus.

19. mīts: Saldēti un konservēti augļi un dārzeņi uzturvērtības ziņā ir mazāk vērtīgi nekā svaigi.

Patiesība: Svaigi augļi un dārzeņi uzturvērtības ziņā ir labāki par saviem saldētajiem un konservētajiem līdziniekiem tikai brīdī, kad tos novāc, tomēr tie, kas atrodami veikalos, bieži ir veikuši ļoti tālu ceļu, vairākas dienas vai pat nedēļas pavadot ceļā no fermas vai dārziem. Atrodoties ceļā un uzglabāšanā, dabiskie enzīmi paātrina ķīmiskos procesus augļos un dārzeņos, kā iespaidā tie zaudē uzturvielas, turpretī ēdiena apstrādātāji ātri iesaldē svaigi novāktos produktus, saglabājot tajos tik daudz vitamīnu un minerālvielu, cik attiecīgajā brīdi ir produktā.

Comments


bottom of page