Zvani uz bezmaksas informatīvo tālruni 
un uzzini vairāk par valsts garantēto veselības aprūpi!

8000 1234

Aktualitātes

Vai Jūsu bērnam draud 2. tipa diabēts?

Sākotnēji saslimšana ar 2. tipa diabētu tika diagnosticēta vienīgi pieaugušajiem, tomēr aizvien biežāk tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi arī bērniem. Diabēta straujajā izplatībā daļēji vainojams neveselīgs uzturs un sportisko aktivitāšu trūkums, tomēr daži bērni šim riskam ir pakļauti vairāk nekā citi. Kas nosaka, vai Jūsu bērns ir riska grupā, un kā samazināt šo risku līdz minimumam?

Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu (http://www.nejm.org/doi/10.1056/NEJMoa1610187), kas publicēts “New England Journal of Medicine”, laika posmā no 2000. līdz 2012. gadam jauniešu skaits (vecumā no 10 līdz 19 gadiem), kas slimo ar diabētu, katru gadu ir audzis gandrīz par 5%.

Saslimšanas gadījumu skaita paaugstināšanās ir satraucoša, jo, ilgāk slimojot ar cukura diabētu, pastāv iespēja, ka ar laiku var rasties dažādas slimības komplikācijas – sirds slimības, insults, nervu un nieru bojājumi, kā arī aklums. Ja diabēts netiek kontrolēts, pastāv liela varbūtība, ka šīs komplikācijas patiešām attīstīsies, tomēr, pareizi ārstējot diabētu, no tām var veiksmīgi izvairīties.

 

Kādi ir diabēta riska faktori bērniem?

Šie riska faktori palielina 2. tipa diabēta attīstīšanos bērniem un pusaudžiem:

  • kāds no ģimenes locekļiem ir slimojis/slimo ar diabētu;
  • neveselīgs uzturs;
  • mazkustība, sportisko aktivitāšu trūkums;
  • aptaukošanās, liekais svars.

 

Kādiem simptomiem vajadzētu pievērst uzmanību?

Ja, apmeklējot ārstu, Jūsu bērna ķermeņa masas indekss būs 30 vai augstāks, lielākā daļa pediatru ieteiks svara zaudēšanu vai nozīmēs papildu izmeklēšanu, arī Jums būtu ieteicams sekot līdzi, lai bērna svars saglabātos veselīgas normas robežās, – ķermeņa masas indeksu aprēķina šādi: ĶMI = svars (kg) : augums (m)2. Vai arī ķermeņa masas indeksu varat noskaidrot Nacionālā veselības dienesta mājaslapā https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/veselibas-veicinasana/%C4%B7erme%C5%86a-masas-indekss. Tomēr jāzina, ka bērnu ĶMI noteikšanai neizmanto pieaugušo ĶMI kategoriju robežlielumus. Bērniem (5-19 gadi) ķermeņa masas indeksu aprēķina, izmantojot to pašu formulu, bet jāizmanto citas klasifikācijas skalas, kas izstrādātas atbilstoši bērna dzimumam un vecumam (pilni gadi un mēneši). Galvenokārt tiek izmantotas PVO piedāvātās klasifikācijas metodikas: SD scores metode, percentiļu metode (PVO izstrādātā metodika). Jautājiet savam ārstam, kā novērtējams Jūsu bērna svars. 

Vēl viens potenciālais faktors, ka Jūsu bērns ir pakļauts riskam saslimt ar diabētu, ir ādas krāsas maiņa jeb acanthosis nigricans, kas ir diezgan bieži sastopams ādas stāvoklis, kura ietekmē ādas krāsa ķermeņa krokās, piemēram, padusēs, ap ceļgaliem, elkoņiem, kaklu u.c. nomainās uz tumšāku, padarot ādas struktūru cietāku un sausu.

Diemžēl lielākā daļa 2. tipa diabēta simptomu bieži parādās tikai brīdī, kad slimība ir jau strauji attīstījusies, tāpēc vizīti pie pediatra vajadzētu pieteikt, ja bērnam rodas arī kāda no šīm pazīmēm:

  • bieža urinēšana;
  • spēcīgas, nepārvaramas slāpes;
  • sausa, niezoša āda;
  • izteikti palielinājusies ēstgriba, bada sajūta;
  • negaidīts svara zudums;
  • lēni dzīstošas brūces;
  • rauga sēnīšu infekcijas attīstīšanās;
  • redzes pasliktināšanās;
  • neierasta miegainība,
  • slikta dūša vai vemšana.

 

Jūs varat palīdzēt savam bērnam izvairīties no diabēta?

Lai gan bērna iedzimtību un ģenētisko materiālu Jūs izmainīt nevarat, Jūsu  pienākums ir palīdzēt bērnam izprast veselīga dzīvesveida nozīmību ikdienā. Daži vienkārši soļi palīdzēs bērnam ne tikai sasniegt, bet arī visas dzīves laikā saglabāt veselīgu svaru. Izmēģiniet šos vienkāršos ieteikumus, lai iedrošinātu savu ģimeni pievērsties veselīgam dzīvesveidam kopā, tādējādi arī bērnam radot priekšstatu par to, kā saglabāt savu ķermeni veselu:

  • runājiet par ēdiena ietekmi uz organismu – veiciet nepieciešamo materiālu izpēti, lai bērnam paskaidrotu, kāpēc veselīgs ēdiens ir noderīgs un ko tas sniedz organismam;
  • pārliecinieties, lai mājās vienmēr būtu pieejamas veselīgas uzkodas;
  • palieliniet dārzeņu un augļu patēriņu ikdienā;
  • samaziniet pārstrādāto ogļhidrātu un neveselīgo saldumu, piemēram, konfekšu, cepumu, saldināto dzērienu patēriņu uzturā;
  • izvairieties apmeklēt ātrās ēdināšanas iestādes, kā arī, mājās gatavojot, centieties izmantot svaigus un neapstrādātus pārtikas produktus;
  • dažādas limonādes un saldinātos dzērienus aizstājiet ar ūdeni.

Tāpat bērniem vismaz 60 minūtes dienā būtu jāpavada sportojot, savukārt laiks pie telefona, datora un televizora nedrīkstētu pārsniegt 2 stundas. Nav nepieciešams sporta laukums, lai nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, padariet sportošanu interesantu - dažādas spēles, garāka pastaiga vai stunda, kas pavadīta bērnu rotaļu laukumā, būs gan jautri pavadīts laiks, gan nepieciešamās dienas aktivitātes. Kopīgu sportošanu var padarīt arī par ģimenes tradīciju, piemēram, dodoties kopīgos pārgājienos, izbraucienos ar velosipēdiem vai baudot ziemas priekus slēpojot un slidojot.

            Tomēr pats nozīmīgākais ir rādīt bērnam labu piemēru – ja Jūs piekopsiet aktīvu dzīvesveidu un ēdīsiet veselīgi – bērns jau no mazotnes pārņems Jūsu radīto piemēru un piekops to arī nākotnē.