Zvani uz bezmaksas informatīvo tālruni 
un uzzini vairāk par valsts garantēto veselības aprūpi!

8000 1234

Aktualitātes

Fiziskās aktivitātes un 1. tipa diabēts

   Nav noslēpums, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir veids, kā uzlabot vispārējo veselības stāvokli – sakārtota nervu sistēma, stalta stāja un spēcīgs ķermenis – tās ir tikai dažas priekšrocības, ko sniedz regulāra izkustēšanās. Tomēr, pirms uzsākt jebkāda veida fiziskās aktivitātes – vai tā būtu sportošana, mājas uzkopšana vai darbi dārzā – cilvēkiem ar 1. tipa diabētu būtu nozīmīgi veikt dažus sagatavošanās darbus – sabalansējot insulīna devas ar pareizu un uzturvērtības ziņā precīzu daudzumu ēdiena, lai izvairītos no cukura līmeņa “lēkāšanas” treniņu laikā un posmā pēc fiziskajām aktivitātēm.
   Plānojot fiziskās aktivitātes, jāapzinās, kāda būs cukura līmeņa reakcija uz vingrinājumiem vai paredzētajām aktivitātēm. Piefiksēta un novērsta, šāda reakcija var palīdzēt stabilizēt glikozes līmeni asinīs, neļaujot tam uzlekt par augstu vai, tieši pretēji, nokristies par zemu.
Kā novērst cukura līmeņa krišanos
Cukura līmeņa reakcija uz fiziskajām aktivitātēm būs atkarīga no:
•    glikozes līmeņa asinīs pirms fiziskajām aktivitātēm;
•    paredzētās fiziskās aktivitātes intensitātes un garuma;
•    izmaiņām insulīna devas lielumā.
Lai novērstu ar fiziskajām aktivitātēm saistītu hipoglikēmiju, ir jāievēro daži nosacījumi:
•    jāpārbauda cukura līmenis asinīs pirms fiziskajām aktivitātēm, lai pārliecinātos, ka tas ir pietiekami augsts; ja cukura līmenis ir par zemu, tas jāpaaugstina ar piemērotu uzkodu;
•    jāizvairās no fiziskām aktivitātēm vēlu vakarā, vingrojumi būtu jāpilda vismaz 2 stundas pirms gulētiešanas;
•    jāizvairās no alkohola lietošanas pirms vai tūlīt pēc fiziskajām aktivitātēm;
•    jāizvairās no aktivitātēm pēc treniņa, kas paātrinās sirdsdarbību un turpinās pazemināt cukura līmeni, piemēram, džakuzi, pirts un saunas apmeklēšana;
•    jāierobežo fiziskās aktivitātes līdz 1 vai 2 reizēm dienā. Papildu nodarbības palielinās hipoglikēmijas iespējamību;
•    vēl nesen tika uzskatīts, ka tieši ievadot insulīnu muskulī, kas tiek trenēts, tiek saīsināts insulīna uzsūkšanās laiks, tādējādi palielinot hipoglikēmijas iespēju, tomēr šobrīd pastāv uzskats, ka tieši brīdis, kad insulīns tiek injicēts un tā darbība, ir noteicošie faktori hipoglikēmijai;
•    jāpārbauda glikozes līmenis uzreiz pēc treniņa, lai izvairītos no zema cukura līmeņa šajā laikā. Var būt nepieciešamība pārbaudīt cukura līmeni asinīs arī 2 līdz 4 stundas pēc treniņa. Arī mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes var izraisīt cukura līmeņa krišanos nākamajās 24 stundās.
   Lai saražotu treniņam nepieciešamo enerģiju, ķermenis izmanto divu veidu “degvielas” avotus: cukuru, kas atrodas asinīs, aknās un muskuļos, kā arī brīvās taukskābes jeb taukus. Treniņa pirmajās 15 minūtēs organisms izmanto cukuru no asinīm un muskuļiem,  nākamajās 15 minūtēs tam seko cukurs, kas atrodas aknās, un tikai pēc 30 treniņa minūtēm organisms sāk izmantot brīvās taukskābes, kas nozīmē, ka organisms pamatīgi iztukšo organisma cukura un glikogēna krājumus.
   Cukura krājumu atjaunošana organismam var prasīt no 4 līdz pat 6 stundām, ja treniņš ir bijis īpaši aktīvs, tā var ilgt pat 12 līdz 24 stundas, tādēļ cilvēkiem ar diabētu jāpievērš īpaša uzmanība cukura līmenim asinīs, savai pašsajūtai un tam, kā dažādas fiziskās aktivitātes ietekmē organismu, lai nākamreiz jau laikus varētu paredzēt nepieciešamās uzkodas, insulīna devas lielumu vai pielāgot aktivitātes garumu un intensitāti.
Kad cukura līmenis asinīs ir par augstu
   Pastāv iespēja, ka cukura līmenis fizisko aktivitāšu laikā var ne tikai noslīdēt uz leju, bet arī krasi paaugstināties, it īpaši tas tiek novērots augstas intensitātes vingrojumu laikā, kad, palielinoties stresa hormonu līmenim, tiek paaugstināts arī glikozes līmenis asinīs.
   Ja glikozes līmenis jau pirms treniņa ir pārāk augsts, būtu vēlams pārbaudīt ketona klātesamību urīnā vai asinīs. Ja tests uz ketoniem ir pozitīvs, vēlams izvairīties no intensīvām aktivitātēm, tomēr, ja ketoni nav atrodami un pašsajūta ir laba, fiziskajām aktivitātēm nevajadzētu kaitēt kopējam veselības stāvoklim. 
   Pirms sākt nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, jāpatur prātā, ka visur nepieciešams līdzsvars – sabalansējot uzturu un insulīna daudzumu, ir iespējams izvairīties no kritiskām cukura līmeņa izmaiņām asinīs. Tāpat jāpatur prātā regulāri piefiksēt cukura līmeni asinīs gan pirms, gan pēc treniņa, dažreiz to darot arī fiziskās aktivitātes laikā, un jāsaprot, ka katram cilvēkam situācija un reakcija uz treniņu būs citāda, un tikai vērojot organisma rekciju, ir iespējams noteikt, kas būtu piemērotāks katrā konkrētā gadījumā.
Ja glikozes līmenis asinīs treniņa laikā krītas vai, tieši pretēji, dramatiski kāpj, būtu jākonsultējas ar ārstu!