Zvani uz bezmaksas informatīvo tālruni 
un uzzini vairāk par valsts garantēto veselības aprūpi!

8000 1234

Aktualitātes

 Vai gēni spēlē lomu diabēta attīstībā?

Ir gadījumi, kad diabēts mēdz parādīties vienā ģimenē vairākās paaudzēs, no kā rodas jautājums – vai slimībai ir ģenētisks cēlonis? Patiesībā atbilde ir sarežģīta, jo diabēta attīstība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, diabēta veida, diētas, dzīvesveida un apkārtējās vides. Par to, kādu lomu cilvēka gēni ieņem diabēta attīstībā, uzzini raksta turpinājumā!

Kā ģimenes ģenētiskā vēsture un riska faktori ir saistīti ar 1. tipa, 2. tipa un gestācijas diabētu?

Neviens cukura diabēta veids pats par sevi nav ģenētisks, bet cilvēka DNS var ietekmēt tā attīstības risku. Kā gēni var attiekties uz dažādu tipu diabētiem?

1. tipa diabēts

1. tipa cukura diabēts rodas, kad ķermeņa imūnsistēma iznīcina aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo insulīnu – hormonu, kas palīdz glikozi (cukuru) pārnest šūnās un izmantot enerģijai. Rezultāts ir hiperglikēmija   glikozes līmenis asinīs paaugstinās.

Lai gan cilvēkiem, kuriem ģimenē ir konstatēts 1. tipa cukura diabēts, var būt nosliece uz tā attīstību nākamajās paaudzēs, vairumā gadījumu šāds gēnu pārneses modelis ir neskaidrs. Ja kādam no vecākiem ir 1. tipa diabēts, diabēta attīstības risks bērnam ir aptuveni 5% tēva gadījumā un 3%, ja mātei. Ja abiem vecākiem  ir 1. tipa diabēts,  ir 20% varbūtība, ka bērns arī saslims ar to.

2. tipa diabēts

2. tipa cukura diabēta gadījumā ir traucēta insulīna izdalīšanās un/vai tā darbība perifērajos muskuļos un taukaudos  - to sauc par insulīna rezistenci, kā arī  palielināta glikozes veidošanās aknās.  Sākumā aizkuņģa dziedzeris ražo vairāk insulīna, lai kompensētu insulīna rezistenci, un glikozes līmeni asinīs uzturētu normālā līmenī. Taču ar laiku aizkuņģa dziedzeris izsīkst un glikozes līmeni asinīs paaugstinās.

Ģimenes vēstures ietekme uz to, vai pastāv iespēja attīstīties diabētam, ir labāk nosakāma ar 2. tipu. Cilvēkiem, kuriem ir 2. tipa cukura diabēts, ģimenē, visticamāk, ir citi radinieki ar diabētu vai kādu no to izraisošajiem riska faktoriem, piemēram, aptaukošanos. Taču šādos gadījumos nereti ir grūti zināt, vai šī ietekme ir saistīta tikai ar gēniem vai tomēr kopīgu vidi un dzīvesveidu.

Gestācijas diabēts

Grūtniecības laikā sievietēm parasti rodas insulīna rezistences, kas nodrošina, ka ir pieejams pietiekami daudz glikozes, lai nodrošinātu enerģiju augošajam auglim organismā.

Tāpat kā ar 2. tipa cukura diabētu, visticamāk, arī šādā gadījumā lomu spēlē gēnu, vides un dzīvesveida faktoru kombinācija. Daudzām sievietēm, kurām grūtniecības laikā attīstās glikozes vielu maiņas traucējumi un diabēts, ir vismaz viens tuvs ģimenes loceklis, piemēram, kāds no vecākiem vai brālis, māsa, kuram ir bijis gestācijas vai 2. tipa cukura diabēts.

Diabēta slimības var būt saistītas ar ģenētiku, taču ne vienmēr. Ir dažādi slimību raisoši faktori, tostarp dzīvesveids un apkārtējā vide, tāpēc DNS nav uzskatāms par galveno slimības attīstībai noteicošo faktoru.